Finansu izglitiba, tapat ka berna audzinasana kopuma, notiek gimene. Es domaju, ka tas ir skaidrs visiem. Teiksim ta: gribam vai negribam, mes nododam saviem berniem savus finansialas uzvedibas modelus, savus finansialos uzskatus un attieksmi pret naudu, ienakumiem utt. Ne velti saka: neaudzini berni, izglitojieties, vini joprojam izskatisies ka mes. Attieksmi pret naudu un materialo labklajibu mes lielakoties parnemam no vecakiem. Tas var izpausties vai nu kopesanas un atkartosanas veida, vai ari ka pilniga noliegsana, preteja finansu uzvedibas modela reproducesana. Piemeram, vecaki taupija uz visu, ierobezoja sevi un savu bernu; ja sis modelis bernam izraisija sapigas sajutas, vins var izlemt un atveidot ta pilnigu pretstatu, vadoties pec saukla “Tu dzivo tikai vienreiz”. Ne pirmais, ne otrais gadijums nav saistits ar sapratigu naudas parvaldibu un savu vajadzibu un velmju izpratni. Sis monetaras attieksmes musu bezsamana internalize ka “vecaku programmas”, kuras velak ne vienmer ir viegli saprast. Protams, daudz vairak faktoru ietekme berna turpmako dzivi, un uzskati var krasi mainities, mainoties videi. Bet, redziet, mes saviem berniem loti palidzesim, ja musu “vecaku programmas” bus pozitivas un var paplasinat berna iespejas nakotne.
Ik pa laikam vecaki saka, ka nav nemaz tik viegli izglitot bernu finansiali: pasam jazina finansu pratibas pamati, japrot skaidri tos nodot bernam un jaiesaistas gandriz nepartraukta finansu procesa. savu bernu izglitibu.
Vini biezi baidas pat sakt. Ta ir normala un saprotama vecaku reakcija. Saja sakara definesim dazus punktus sev.
Vecaks viena vai otra pakape vienmer ir berna audzinasanas procesa: spelejas ar bernu, lasa gramatu, pastaigajas ara, kopigi veic majas darbus, parruna dazadas temas, ir paraugs bernam utt. finansu izglitiba nav kaut kas atsevisks, bet gan dala no berna ka individa visparejas izglitibas. Pateicoties finansu izglitibai, pasas finanses paradas berna dzive un tiek pieversta uzmaniba noteiktiem ieradumiem un prasmem.
Finansu pratibas apguve nav tulitejs rezultats: es iemacijos dzejoli vakara un noskaitiju to no rita. Finansu paradumu, uzskatu un prasmju veidosana prasa laiku. Apskatot tabulu par bernu finansu prasmem pec vecuma, jus redzesiet, ka cetru lidz piecu prasmju attistiba notiek divu lidz tris gadu laika. Tas ir soli pa solim process. Un liela nozime ir pasa berna pieredzei, spejai pienemt patstavigus finansu lemumus.
Berna finansu izglitiba mums ir daudz paligu: musu literaturas un animacijas klasika ir vienkarsi finansu izglitibas temu dargums: “Pinokio”, “Pasaka par zvejnieku un zivtinu”, “Vovka”. talaja talaja valstiba” – tos var uzskaitit vel ilgi. Musdienas, lai palidzetu vecakiem, ir izveidots liels skaits materialu, lai macitu berniem finansu pratibu: gramatas, aplikacijas, speles, multfilmas utt. Visbiezak tie tiek nodrosinati bez maksas. Ja jums ir saubas par savam zinasanam noteiktas temas, vienmer varat piesaistit specialistus; Paslaik notiek seminari, vasaras nometnes un finansu pratibas kursi berniem. Tie visi ir musu paligi berna finansu izglitiba, mums tie tikai prasmigi jaizmanto.
Ka to izdarit?
Diezgan biezi ir situacija, par kuru nevaru neuzrakstit. Jus esat mamma, kas iesaistas sava berna harmoniska attistiba, tostarp maca vinam rikoties ar naudu un megina ieaudzinat noteiktus finansu ieradumus. Jus esat labi darits! Bet ko tu dari?
Jus atrodat interneta/gramatas informaciju par to, kas bernam butu jazina par finansem noteikta vecuma, un aktivi censaties to bernam iemacit. Rakstits, ka bernam lidz 8 gadu vecumam jaspej pareizi sadalit kabatas naudu un atlicinat naudu sikiem pirkumiem. Tatad jus iedodat bernam kabatas naudu (un tas ir lieliski!), un vins to izskiez vai atdod draugiem. Rakstits, ka 13–14 gadu vecuma bernam pasam jakarto savs budzets un pasam jasedz dala izdevumu, tacu berns to pat nevelas darit.
Tad vai nu vilies “visa saja finansu izglitiba”, vai, sakodot zobus un uztraucoties, ka kaut ko dari nepareizi, turpinasi dot kabatas naudu un redzes, kas notiks talak. Vai varbut neatlaidigi ieteikt bernam, ka so naudu izmantot.
par ko es runaju? Kad mate nolemj sakt iepazistinat savu bernu ar naudas pasauli, vinam var but 3, 6, 10 vai 12 gadi. Saja vecuma berns jau ir attistijis dazas zinasanas un prasmes dabiski, bet dazas prasmes vel nav izveidojusas, jo nebija iespejas tas iegut. Piemeram, ja mes nolemjam 11 gadus vecam bernam iemacit finansu iemanas, tad vins var precizi atskirt naudas nominalvertibu, prot to skaitit, ir pieredze patstavigos pirkumos utt., bet nevar noteikt savus finansialos merkus, aprekinat tos un sakt tos istenot (sie berni tiek izglitoti 9–10 gadu vecuma).
Ko tas nozime mammai? Tikai nevajag krist panika. Mums ir janoskaidro, kadas nepilnibas ir finansu prasmes noteikta vecuma, un japalidz bernam tas apgut.