Nakamais posms ir apzinasanas, ka musu vajadzibas un velmes biezi vien ir neierobezotas, bet musu resursi – saja gadijuma nauda – sobrid ir ierobezoti. Sobrid mums ir zinams resurss, noteikta naudas summa. Un tiesi saja bridi, lai apmierinatu savas vajadzibas un velmes, var izradities, ka mums vajag daudz vairak lidzeklu, neka ir. Tas ir punkts, kura rodas nepieciesamiba noteikt prioritates. Pamatojoties uz ko? Pamatojoties uz izpratni par musu vajadzibam un apzinu, ka tam mums ir atskiriga nozime. Jo svarigaka mums ir kada vajadziba vai velme, jo augstaka ir tas prioritate mums.
Kapec mes sakam runat par izdzivosanu saja pieredze? Teoretiski to ir diezgan gruti saprast saja posma mums ir vajadziga prakse. No kurienes tas rodas berna? Lidz ar kabatas naudas paradisanos, kad bernam ir savi lidzekli, ar kuriem vins var rikoties pec saviem ieskatiem. Sikak par kabatas naudu – ka, cik, kada vecuma, uz kada pamata to dot – runasim nedaudz velak, tagad svarigi saprast, ka prakse berns saskaras ar situaciju: vinam ir ierobezots naudas daudzums – noteikta summa, vajadzibas un velmes, biezak viss, daudz vairak. Mums, vecakiem, ta ir tiesi ta pieredze un situacijas, kuras ir japarruna ar bernu.